Biedrības nosaukums: Latviešu Apvienība Gēteborgā (LAG)
Biedrības galvenais mērķis pēc statūtiem: ”Apzināt latviešus, rast iespējas tikties sarīkojumos, kā arī piedāvāt dažāda veida kultūras pasākumus latviešu identitātes un latviešu valodas uzturēšanai.”
Gēteborgas latviešu īsa vēsture
Sākot ar 1945. gadu Gēteborgā aktīvi darbojās latvieši, kuru skaits toreiz bija ap 500 personas.
Draudze (Draudzes mācītājs daudzus gadus – Armīns Treus) aicināja uz dievkalpojumiem un politiskas partijas cīnījās par savām idejām. Strādāja latviešu svētdienas skoliņa (skolotājas Ludmila Pāvuls, Helēne Dārzniece, Milda Lapiņa, Laimdota Ristamecs) Nodibinājās koris (diriģents Kārlis Karelis, vēlāk – Ilze Šakare), teātra kopa (daudzus gadus vadīja Eduards Putniņš), tautas deju kopa (vadīja Laimdota Ristamecs).
Pirmie trimdas gadi bija cerību pilni – cerības par atgriešanos brīvā Latvijā. Tā domājot, bija svarīgi kopt latviešu valodu, mācīt bērniem Latvijas vēsturi un uzturēt tautiskas tradīcijas ar dziesmām un dejām. Pagāja pirmie trimdas gadi latviešiem, smagi strādājot maizes darbu un līdztekus sirdi ieliekot sabiedriskajos darbos.
Gadu gājumā vēl dibinājās sporta biedrība Baltic, Daugavas Vanagi, Nacionālais Fonds, Korporāciju Kopa un Pensionāru biedrība. Visas organizācijas sastāvēja 18.novembra rīcības komitejā.
1980. gadu sākumā organizācijas nolēma vienoties zem kopīga nosaukuma – Latviešu Apvienība Gēteborgā (LAG). Šī vienošanās deva lielāku rīcibas brīvību pret zviedru iestādēm kā arī iespēju pieprasīt dotācijas no vietējās pilsētas valdības. Dibināšanas sapulce notika 1984.gada 12.februārī, kad pieņēma arī statūtus.
Jauno biedrību parakstīja vadītāji toreiz pastāvošajām organizācijām:
Tautas deju kopa Ritenītis – Raimonds Cerbachs
Gēteborgas Latviešu Jaunatnes Apvienība – Niki Lenkhusens
Gēteborgas Latviešu svētdienas skoliņa – Arvīds Ristamecs
DV Gēteborgas nodaļa – Aleksandrs Kristsons
Latvijas Nacionālais Fonds – Juris Sausiņš
Gēteborgas Burosas latviešu teātris – Juris Sausiņš
Pensionāru Biedrība Aprūpe – Vera Puķītis
Gēteborgas Latviešu koris – Ilze Šakare
Pirmajā valdē ievēlēja: Raimondu Cerbachu, Noru Dzalbi, Tomasu Ķemmi Niki Lenkhusenu, Laimdotu Ristamecs, un Juri Sausiņu. Kā priekššēdi ievēlēja Ilzi Šakari
biedru naudu nosprauda uz Kr 5:- (!) mēnesī.
LAG aktivitātes
Vairāk kā 20 gadu gājumā LAG ir atbalstījusi dažāda veida kultūras un politiskus pasākumus sadarbībā ar pārējām vietējām organizācijām. Apvienība jau no tās dibināšanas brīža uzņēmās rīkot 18. novembra svētku pasākumus.
No pirmo gadu aktivitātēm var minēt fotoizstādi par Gēteborgas svētdienas skoliņas darbību un Gēteborgas teātra kopu no 1946. gada līdz 1985.gadam. Viesojās Stokholmas latviešu teātris ar viesizrādi ”Indrāni”. Kopā ar igauņiem rīkoja ”Baltiešu vakaru”. Ekonomiski atbalstīja Laimdotas Ristamecs tautas tērpu izstādi vairākos Gēteborgas muzejos kā arī atbalstu piešķīra žurnālam ”Laika Sprīdis”, kuru 6 reizes gadā gatavoja un izdeva A Markēvics Gēteborgā.
Sākot ar 1990. gadu sākās jauns darba posms saistīts ar neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu. LAG, sadarbībā ar Latvijas Vēstniecību Stokholmā, piedalījās Rietumzviedrijas un Oslo rajona Norvēģijā Latvijas pilsoņu reģistrēšanā un Saeimas vēlēšanu izvešanā.
Gēteborgas latviešus saviļņoja LAG rīkotā režisora Anša Epnera filmas ”Es esmu latvietis” izrāde, kurā piedalījās pats režisors un gaismotājs Kalvis Zalcmanis.
1989. un 1990. gadā LAG saimniekoja savās telpās, pateicoties Gēteborgas Latviešu draudzes un vairāku privātpersonu aizdevumiem un ziedojumiem. Telpās notika sanāksmes un dažāda veida sarīkojumi, piemēram, vairākas mākslas izstādes (Ieva Iltnere, Juris Poikāns, V. Valdmanis). Ekonomisku iemeslu dēļ, diemžēl, no telpām nācās atteikties.
Kultūras jomā LAG 1991. gadā atbalstīja Liepājas kora LĪVA viesošanos Zviedrijas rietumkrastā un Norvēģijā (rīkoja Gēteborgas latviešu koris). Biedrība ir arī atbalstījusi latviešu mūziķu viesošanos Gēteborgā piemēram Stīgu kvartetu no Liepājas, Nīcas un Liepājas apvienoto kori, Rīgas filharmonijas stīgu kvartetu, Rīgas domas zēnu kori, vijolnieku Valdi Zariņu un mūziķus Larisu un Aleksandru Strēļus no Liepājas simfoniskā orķestra.
Sadarbībā ar Zviedrijas Latviešu Centrālo Padomi (ZLCP) un Gēteborgas latviešu pensionāru biedrību, LAG ir aicinājusi viesus un referentus gan no politikas gan no kultūras jomām. Pazīstami vārdi ir Latvijas pirmais kultūras atašejs Zviedrijā, dzejnieks Juris Kronbergs, Latvijas goda konsuls Gēteborgā Roberts Rydingstams, redaktors Uldis Grava (toreiz no Radio Free Europe Minhenē), režisors Juris Rozītis no Stokholmas, dzejnieks Pāvils Johansons no Stokholmas, redaktors Vilnis Zaļkalns no Stokholmas, redaktors Niklavs Lapūkins no Upsalas. No Latvijas viesojušies aktrise Vera Gribača-Valtere, redaktors Ojārs Celle, Saeimas deputāte Inese Birzniece, Krievijas latviešu kongresa priekšniece Lauma Vlasova, dzejniece Anda Līce, rakstniece Anna Žīgure, represēto biedrības priekšsēdis Tālivaldis Pētersons, profesors Jānis Priedkalns, profesore Rasma Šilde-Kārkliņa, vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris u c.
Kad Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi ieradās oficiālā vizītē Gēteborgā 1995. gadā, LAG organizēja prezidenta sagaidīšanu lidostā, un biedrības priekšsēde tika aicināta piedalīties prezidenta vizītes programmā. Gēteborgā viesojušies gan bijušie vēstnieki Jānis Dripe un Artis Bērtulis kā arī vēstniece Elita Kuzma.
Fizkultūras jomā daudzus gadus tika atbalstīta Ķekavas jauniešu basketbola komandas piedalīšanās turnīra spēlēs Gēteborgā.
Ar IUMSILS projekta naudu LAG paspārnē ir notikusi regulāra vecāku un bērnu satikšanās ar mērķi veicināt latvisko audzināšanu un valodas prasmes uzturēšanu. Šo pašu projektu ietvaros Gēteborgā ir viesojušies folkloras grupas GRODI un aktieri no Dailes teātra ar viesizrādēm (‘Zemes nodoklis’ un ‘Šampinjona derības’).
Gēteborgā ir viesojušies Dr. Mārtiņš Kuplais ar referātu par Brīvdabas muzeju, žurnālists Jānis Domburs kā svētku runas teicējs 18.novembrī, Liepājas teātris ar izrādi ”Medusmēnesis”. Ir rādītas filmas piemēram ”The Soviet Story” un ”Rūdolfa mantojums”. Ir koncertējuši Liene un Kristaps Graši. Par Latvijas politiku runājuši Rasma Kārkliņa, Valdis Liepiņš un Pauls Raudseps.
LAG ir organizējusi un atbildējusi par vēlēšanu iecirkni Gēteborgā 2006.gada 7.oktobrī – 9.Saeimas vēlēšanās, 2010.gada 2. oktobrī – 10.Saeimas vēlēšanās, 2011.gada 17.septembrī – 11.Saeimas vēlēšanās, 2014.gada 4.oktobrī – 12.Saeimas vēlēšanās kā arī 2018.gada 6.oktobrī – 13.Saeimas vēlēšanās.
Ieceres
Turpināt piedāvāt interesantus sarīkojumus vietējiem latviešiem.
Atrast veidu, kā apzināt jauniebraucējus no Latvijas un iesaistīt tos LAG.