Lai pastāstītu par mums, Gēteborgas apkārtnes muzicētājiem, dziedātājiem un ‘vakarētājiem’, jāiesāk ar paskaidrojumu, kas ir ‘vakarēšana’. Kā redzam pēc pieredzes, mūsdienu latvieši šo vārdu ir nolikuši ‘vecvārdu pūrā’ kopā ar šīs nodarbes fizisko izpausmi.
M.Mellēnas, E.Spīča, V.Muktupāvela un I.Irbes sakārtotajā folkloras materiālu hrestomātijā ‘Gadskārtu grāmata’, var atrast aprakstu, kas ir vakarēšana: ‘[…]Rudens un ziemas garajos vakaros viena otra saimniece aicinājusi savās mājās vakarēt. […] Vakarēt salasījusies vispirms visa saime. Saimniece – vakara turētāja – bijusi aizvien liela dziesmu teicēja un sācēja. […] Vakarēt nākuši kaimiņu ļaudis, gan precētas sievas, gan mātes ar meitām un, saprotams, jaunieši. Darbs katram bijis līdzi, kāds nu kuram […] . […] Darbus darot, notika jautra sadziedāšana un bieži vien pārgalvīga apdziedāšanās. Kaimiņu vakarētāji nesuši līdzi ēdamo, ko kopā vārījuši. […]’
2025.gada 11.oktobrī
Vakarēšana Gēteborgas apkaimē ir nu jau par tradīciju kļuvusi tikšanās draugu pulkā, lai kopīgi muzicētu, dziedātu un vienkārši pavadītu laiku kopā, arī palīdzot darbos mājās vai dārzā. Viss aizsākās ap 2012. gadu, dažiem entuziastiem apgūstot kokles spēli, kas laika gaitā, pievienojoties citiem draugiem un vakarēt gribētājiem, dabiski attīstījās – līdzās koklēm sāka skanēt arī ģitāras, vijole, akordeons, vargāns un mandolīna. Vakarēšana notiek vārda tradicionālajā nozīmē pie kāda mājās, bez formālas struktūras, lomām vai pienākumiem – nav vadītāja, mēģinājumu grafika vai grupas nosaukuma, un jauni draugi ir laipni aicināti pievienoties. Repertuārs vakarēšanās ir visdažādākais – no estrādes dziesmām un šlāgerīšiem līdz ziņģēm un tautasdziesmām, ar vairāk nekā 250 dziesmām kopīgajā krājumā, ieskaitot latviešu tautas gadskārtu ierašu dziesmas (t.i., dziesmas Lieldienu, Jāņu, Ziemassvētku, u.c. latviešu tradicionālo svētku svinēšanai).
Lai arī vakarētāji muzicē galvenokārt paši sev par prieku, un skatuve nav to mērķis (dažiem pat gluži pretēji), pēc Latviešu apvienības Gēteborgā aicinājuma, vakarētāji uzstājušies un spēlējuši arī vairākos apvienības organizētajos pasākumos – Latvijas valsts svētku svinībās un pavasara sarīkojumos, un tie vienmēr cer, ka ar savu muzicēšanu un dziedāšanu spēs iepriecināt un aizraut arī citus.
Kādā no vakarēšanām tika apspriests, kā vakarētājus pieteikt pasākumos, kuros tie muzicē. Tā kā vakarēšanai draugu pulkā nav nosaukuma, jokojot vakarētāji nonāca pie idejas par “A’kal tie tur?!”, kas varētu atspoguļot pasākuma apmeklētāju smaidu vai pārsteigumu uzzinot, ka atkal muzicē draugi no Gēteborgas apkārtnes.
- Ieraksts 2024. gadā (‘Dziedi jel‘): Klausīties
- Ieraksts 2023. gadā (‘Kam tie tādi kumeliņi’): Klausīties
- Ieraksts 2022. gadā (‘Austošās Saules dziesma’): Klausīties
- Ieraksts 2021. gadā (‘Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas’): Klausīties
- Pirmais ieraksts – Covid pandēmijas laikā 2020. gadā (‘Rīgā iešu es, māmiņa’): Klausīties
LAG organizētajā Latvijas valsts svētku pasākumā 2024.gada 16.novembrī
